Ernesta blogs

Pēdējās nedēļas laikā ir bijis interesanti noskatīties kā ir attīstījies Dīna Dannes un mazā kaķīša stāsts. Ir nolādēts viņa suns, viņš pats ir nosaukts par kropli un cilvēki runā, ka satikšot uz ielas un viņu nositīšot. Viņa draugiem.lv profila galerija ir kļuvusi par vietu, kur vistiešāk izteikties. Google vienmēr atcerēsies par šo notikumu un ja ne, tad Artūram būs saišu saraksts.
Tas viss tādēļ, ka viņš izdarīja. Es pilnībā arī nosodu Dino rīcību. Tas bija pretīgi.
Tā bija tā kā sabiedrības acs uz konkrētu indivīdu.

Nezinu, cik daudz cilvēku atceras, bet jūlija sākumā bija gadījums, kad gaišā dienas laikā, pie Operas, kanālā noslīka sieviete. Vienkārši - visas apkārt esošās sabiedrības priekšā. mosties.org [ļoti labs blogs] bija labs raksts par šo notikumu un medijiem. Sabiedrība neko nedarīja un sabiedrība arī īsti par šo nesašūmējās. Žēl!

Man ir vairāk kauns par šo notikumu un par sabiedrības nerīcību. Dīns šinī gadījumā ir kļuvis par tādu foršu apliekamo. Jo viņš ir zināms. Jo viņš ir viens no tiem trakajiem. Jo mazi kaķīši ir tik nevainīgi [man pašam tagad mājās ir tieši tik mazs kaķis un paliek pretīgi iedomājoties, ka iespējams iemest ko tādu sunim rīklē]. Jo visi apkārt viņu vaino. Tai pat laikā, sabiedrība pie kanāla ir tāds bezpersonisks objekts, kur nav īsti neviena, ko vainot.

Nav ko vainot, nav īsti vērts par to runāt.