Ernesta blogs

Esmu pārņēmis šo mazo 7 lietu stafeti no Mārča, kurš tā kā mani zin diezgan labi. Esam pazīstami jau kopš kāda 2002/3 gada, kad kopā mācījāmies Ventspils augstskolā
Te nu ir septiņas lietas, kuras par mani cilvēki varētu arī nezināt.

1. Skola. Mācībās biju labs līdz 5. klasei. Tad es trāpījos tādā "sliktajā" klasē un kļuvu par ne pārāk sekmēs pozitīvu tēlu. 6. klases beigās nācās saņemties un iekļuvu labākā klasē. Ap 9 klasi atkal nācās saņemties, lai iekļūtu vidusskolā, bet tas bija tā vērts. Nu un tad 11. klases otrajā pusē es pievērsos mācībām un sāku domāt, ko darīt. Nonācu pie secinājuma, ka vajag studēt ekonomiku, jo tā ir tāda izglītība, kas ir elastīga un varētu man ļaut ar portatīvo datoru pelnīt naudu neesot birojā. Veiksmīgi tiku iekšā Ventspils Augstskolā (vienīgais no klases). Ventspili izvēlējos, jo gribējās neiet uz Rīgu (jo tur aizgāja visi pārējie) un gribējās pie jūras (tā ir ļoti laba lieta). Augstskolu pabeidzu ar 9 bakalaura darbā "Latvijas interneta biznesa vides attīstības virzieni". Aizstāvēju finanšu fakultātē, kur šķiet neviens neko īsti nesaprata, bet visiem patika.

2. Somija. Studiju laikā gadījās iespēja studēt pus gadu Somijā. Šinī laikā es nolēmu pievērsties tieši interneta biznesam, iemācījos lasīt, domāt, rakstīt, prezentēt angļu valodā un visu beidzot iepazinos arī ar savu sievieti. Pieminēšanas vērta ir arī viena grāmata, par kuru uzzināju vienā precentācijā (džeks no Nokia). Grāmata man ielika tādu mazliet netradicionālu skatījumu uz biznesa vidi - Tom Peters Re-imagine. Grāmatu gan izlasīju pēc pāris gadiem (lasīju arī es gadu), bet bija tā vērts.

3. Cilvēku iepazīšana. Dažādus cilvēkus esmu iepazinis caur saviem ārpusmācību darbiem. Skolas laikā strādāju par ārštata žurnālistu reģionālā laikraksta jauniešu lapā. Tā bija interesanta pieredze, kurā man dresēja latviešu valodu un tekstu struktūru. Studiju laikā strādāju pica Lulu, kas bija ļoti labs darbs studentam, jo bija ēdamais :) Bez ēdamā vēl varēju arī iepazīt dažādos cilvēkus, kas nāca pēc picām. Vienu vasaru strādāju kioskā un tirgoju visu, ko tirgo kioskos - šokolādes, avīzes, košļenes, avīzes, cigaretes, talonus, mēnešbiļetes. Nu un tad bija arī visa veida publika, kas to visu patērēja - sieviete, kas pirka Ievu un Privāto dzīvi, izbijis elektriķis, kas pirka Pilzenes alu un nekad neņēma 1 santīmu, kas pailka pāri, skolēni, alkoholiķi un citi.

4. Sports. Ar komandu sportu esmu uz Jūs. Esmu vairāk orientēts uz tā saucamajiem ekstrēmajiem sportiem - snowboards, kiteboards. Ar skrituļslidām esmu lauzis roku, ar velo pēc leciena ieskrējis kokā ar galvu (vienīgo reizi, kad biju uzvilcis ķiveri). Ar snowboardu pēc slaida esmu lauzis atslēgaskaulu. Un visu beidzot ar kiteboardu regulāri izrauju kreiso plecu. Neesmu labākais darbinieks darba devējiem, jo mēdzu "izkrist no aprites". Tādēļ arī tagad man ir pašam savs uzņēmums :)

5. Datori. Mana pirmā saskare ar datoriem bija pie tēva darbā kaut kad 90to pirmajā pusē. Tas bija Macintosh. Tur bija 3d formulas. 3d tāpēc, ka pagriežoties mainijās arī apkārtne, kas tomēr ir atšķirība no kosmosa kuģu šaudīšanas. Mājās man dators nekad nav bijis (tagad gan ir divi laptopi) līdz ar to mājās man bija jānodarbojas ar ko citu. Ja būtu bijis, varbūt būtu kļuvis par programmētāju. 10 klasē ar klasesbiedru atradām caurumus vienā tiem laikiem populārā web chatā un kritām uz nerviem administratoriem līdz viņi to bodīti slēdza. Nu šķiet, ka atkal būšu ticis pie jaunās paaudzes Macbook pro, līdz ar to zināms cikls ir noslēdzies :)

6. Sieviete. Ar savu sievieti iepazinos internetā. Tas notika neskatoties uz to, ka uzskatīju iepazīšanos internetā par fufeli. Patiesībā vēl joprojām tā uzskatu. Toreiz gan tam bija objektīvi iemesli, jo pats ģeogrāfiski atrados prom no Latvijas. Bet ar sievieti vēl joprojām esmu kopā.

7. Domas. No Ventspils laikiem esmu iemanījies veltīt laiku savām domām. Tas ir tāds process, lai sakārtotu galvu, saprastu, kas notiek apkārt un kā rīkoties tālāk. To nav nemaz tik vienkārši izdarīt, jo vienmēr ir kaut kas, kas novērš uzmanību. Lai man tas izdotos, es pīpēju pīpi. Pīpes pīpēšana ir tāds diezgan garš un darbietilpīgs process, bet tajā laikā tu nevari neko citu darīt, līdz ar to ir iespējams labāk koncentrēties uz kaut kādu konkrētu domājamo objektu. Neiesaku pīpēt, bet atrast veidu, kā vienkārši padomāt, gan.

Nu re, tās bija manas 7 lietas. Šķiet, ka esmu jau diezgan uz beigām visā Latvijas blogosfērā. Mēģināšu salasīt 7 cilvēkus:

Uldis Bojārs (Captsolo) - viens no web zinātniekiem :)
Uldis Zariņš - viņam gan varētu arī nebūt īsti blogs, kur to ierakstīt :)
Kārlis - Kārlis ir labs savā darbā, bet kluss par sevi. Speak up
Edgars - tur kaut kam ir jābūt
Māris Daģis - Arī viens no lv web cilvēkiem, kas dzīvojas pa pasauli
Gunta - aktīvi pa internetu
Monmel - zināma tikai čivinātāju griezumā, bet varētu būt interesanti.

Jep, mana sezona ir beigusies. Piekrītu, sniedziņš taču tikko tikai ir uzsnidzis. Bet nu es tur neko nevaru darīt - gribas darīt lietas, kas ļauj to sniegu baidīt vairāk un tas saistās ar augstāka riska aktivitātēm.

Sākums
Veicot kārtējo analīzi, ar Zīli nolēmām doties uz Žagarkalnu svētdienas vakarā. Bijām izštukojuši, ka šinī laikā lielajai cilvēku armādai jau vajadzētu būt atceļā uz mājām un kalnam tukšam. Sacīts darīts un ap plkst. pieciem tad arī devāmies ceļā. Šeit gan vēl jāpiebilst, ka abi autobraucējos esam aptuveni mēnesi un šis bija pirmais tik liels gargabalnieks :)

Ceļš ir zināms diezgan labi un tādēļ nekādu lieku stresu par ceļa zīmēm nav. Mūsu pārliecību par svētdienas vakara izvēli pastiprina milzīgā automašīnu straume, kas atgriežas Rīgā. Arī šeit, kā katrā lielā pūlī, ir KRETĪNI, kas par katrām varītēm centšas kādu apdzīt. Manī tas protams rada zināmu stresu, jo neesmu nekāds vecais stūres rata pavēlnieks. Par laimi straume aprima uzreiz aiz Siguldas un šoseja palika tukša.

Iebraucam Cēsīs un uzreiz nogriežamies uz Žagarkalnu. Esmu izdomāju, ka vajag BEIDZOT nopirkt alu, jo visas pēdējās reizēs kaut kā ir kārojies aliņš pēc kalna, bet vienmēr ir jau par vēlu, jo ir pāri 22:00. Ātri pieturam turpat benzīntankā, nogādāju nepieciešamo un braucam tālāk uz kalnu.

Pages: 1 2 3

Beidzot tas ir noticis, šogad pirmo reizi esmu bijis uz kalna ar dēli. Varētu likties mazliet jocīgi - 7 grādi, Valsts svētki, pirmais sniegs ir nokusis. Bet nekā!

Pats pirms nedēļas pasmaidiju par cilvēkiem, kas brauca uz kalnu. Šoreiz nenoturējos, jo tomēr baigi gribējās.

Man bija negaidīts uzaicinājums ar vienkāršu jautājumu - jā/nē! Nu tad es ņēmu visu sevi visās rokās un biju gatavs braucējs. Pilnīgi gatavs tomēr nebiju, jo nevarēju atrast snow zeķes :( Braucām uz Žagarkalnu. Lielākoties esmu braukājies pa Kurzemes kalniem un šeit nekad nebiju bijis. Ieradāmies! Protams, sniega nebija arī nekur tuvākajā apkārtnē. Apģērbāmies, tikām pie braukšanas kartiņām. Vēl nedaudz pāri dubļiem pa laipu, kur uzkāpjot pa šķirbām izšaujas dubļains ūdens, un esam pirmajā sniegā. Tāds graudains un slapjšs, bet tomēr sniegs.

Kamēr iestiprinu sevi dēlī, kalna zēni ir izlikuši divas brīdinājuma zīmes trasē, kas iezīmē vietas, kur nevajadzētu braukt - tur nav sniega. Nu ko, aiziet lejā. Neaprakstāmi.....šinī mirklī ir beidzies tukšais periods - rudens, kad nebija iespējams nekādi dēļot un ir sākusies snow sezona.

Pāris 180 (grādus) uz visām pusēm (bs - uz aizmuguri, fs = uz priekšu), oliji (atspiežamies uz pakaļējās kājas un palecamies) un jūtu, ka prasmes nav zudušas. Sāku taisīt 180 olijus, jo nu tos vienmēr var uzlabot un tie palīdz atakl izjust dēli. Šeit ir arī neliels uzmetieniņš, kuru tad arī izmantojam. Nejūtos drošs, lai grieztu grādus, bet ar grab'u (pieķerties pie dēļa) gan paņēmu.

Stundu pavizinājāmies un braucam mājās. No slapjā sniega arī cimdi ir pilnīgi slapji. Šodien sāp vēdera muskuļi un sēžamgals, kas liecina, ka pasākums ir izdevies. Tagad jāgaida nopietns sniegs un snowparkus, kuri ar katru gadu Latvijā ir arvien labāki :)

er

Jep, neparasti agru ir sākusies ziema! To var just gaisā, zem kājām un stāvot sastrēgumā, kurš ir radies, jo vairumam ir vasaras riepas un ar tām ir viegli ieslīdēt kādam aizmugurē. Paiet zināms laika posms līdz ierodas ceļu policija un tā nu Tu stāvi un uz to noraugies lēēēēēni slīdot auto rindā :)

BET tūlīt viss būs oki, cilvēki sakārtosies. Un vēl varēs braukt uz kalnu un šķelt sniegu - laiks pucēt inventāru.