Ernesta blogs

Jep, mana sezona ir beigusies. Piekrītu, sniedziņš taču tikko tikai ir uzsnidzis. Bet nu es tur neko nevaru darīt - gribas darīt lietas, kas ļauj to sniegu baidīt vairāk un tas saistās ar augstāka riska aktivitātēm.

Sākums
Veicot kārtējo analīzi, ar Zīli nolēmām doties uz Žagarkalnu svētdienas vakarā. Bijām izštukojuši, ka šinī laikā lielajai cilvēku armādai jau vajadzētu būt atceļā uz mājām un kalnam tukšam. Sacīts darīts un ap plkst. pieciem tad arī devāmies ceļā. Šeit gan vēl jāpiebilst, ka abi autobraucējos esam aptuveni mēnesi un šis bija pirmais tik liels gargabalnieks :)

Ceļš ir zināms diezgan labi un tādēļ nekādu lieku stresu par ceļa zīmēm nav. Mūsu pārliecību par svētdienas vakara izvēli pastiprina milzīgā automašīnu straume, kas atgriežas Rīgā. Arī šeit, kā katrā lielā pūlī, ir KRETĪNI, kas par katrām varītēm centšas kādu apdzīt. Manī tas protams rada zināmu stresu, jo neesmu nekāds vecais stūres rata pavēlnieks. Par laimi straume aprima uzreiz aiz Siguldas un šoseja palika tukša.

Iebraucam Cēsīs un uzreiz nogriežamies uz Žagarkalnu. Esmu izdomāju, ka vajag BEIDZOT nopirkt alu, jo visas pēdējās reizēs kaut kā ir kārojies aliņš pēc kalna, bet vienmēr ir jau par vēlu, jo ir pāri 22:00. Ātri pieturam turpat benzīntankā, nogādāju nepieciešamo un braucam tālāk uz kalnu.

Pages: 1 2 3

Beidzot tas ir noticis, šogad pirmo reizi esmu bijis uz kalna ar dēli. Varētu likties mazliet jocīgi - 7 grādi, Valsts svētki, pirmais sniegs ir nokusis. Bet nekā!

Pats pirms nedēļas pasmaidiju par cilvēkiem, kas brauca uz kalnu. Šoreiz nenoturējos, jo tomēr baigi gribējās.

Man bija negaidīts uzaicinājums ar vienkāršu jautājumu - jā/nē! Nu tad es ņēmu visu sevi visās rokās un biju gatavs braucējs. Pilnīgi gatavs tomēr nebiju, jo nevarēju atrast snow zeķes :( Braucām uz Žagarkalnu. Lielākoties esmu braukājies pa Kurzemes kalniem un šeit nekad nebiju bijis. Ieradāmies! Protams, sniega nebija arī nekur tuvākajā apkārtnē. Apģērbāmies, tikām pie braukšanas kartiņām. Vēl nedaudz pāri dubļiem pa laipu, kur uzkāpjot pa šķirbām izšaujas dubļains ūdens, un esam pirmajā sniegā. Tāds graudains un slapjšs, bet tomēr sniegs.

Kamēr iestiprinu sevi dēlī, kalna zēni ir izlikuši divas brīdinājuma zīmes trasē, kas iezīmē vietas, kur nevajadzētu braukt - tur nav sniega. Nu ko, aiziet lejā. Neaprakstāmi.....šinī mirklī ir beidzies tukšais periods - rudens, kad nebija iespējams nekādi dēļot un ir sākusies snow sezona.

Pāris 180 (grādus) uz visām pusēm (bs - uz aizmuguri, fs = uz priekšu), oliji (atspiežamies uz pakaļējās kājas un palecamies) un jūtu, ka prasmes nav zudušas. Sāku taisīt 180 olijus, jo nu tos vienmēr var uzlabot un tie palīdz atakl izjust dēli. Šeit ir arī neliels uzmetieniņš, kuru tad arī izmantojam. Nejūtos drošs, lai grieztu grādus, bet ar grab'u (pieķerties pie dēļa) gan paņēmu.

Stundu pavizinājāmies un braucam mājās. No slapjā sniega arī cimdi ir pilnīgi slapji. Šodien sāp vēdera muskuļi un sēžamgals, kas liecina, ka pasākums ir izdevies. Tagad jāgaida nopietns sniegs un snowparkus, kuri ar katru gadu Latvijā ir arvien labāki :)

er

Jep, neparasti agru ir sākusies ziema! To var just gaisā, zem kājām un stāvot sastrēgumā, kurš ir radies, jo vairumam ir vasaras riepas un ar tām ir viegli ieslīdēt kādam aizmugurē. Paiet zināms laika posms līdz ierodas ceļu policija un tā nu Tu stāvi un uz to noraugies lēēēēēni slīdot auto rindā :)

BET tūlīt viss būs oki, cilvēki sakārtosies. Un vēl varēs braukt uz kalnu un šķelt sniegu - laiks pucēt inventāru.