Ernesta blogs

Pēdējās nedēļas laikā ir bijis interesanti noskatīties kā ir attīstījies Dīna Dannes un mazā kaķīša stāsts. Ir nolādēts viņa suns, viņš pats ir nosaukts par kropli un cilvēki runā, ka satikšot uz ielas un viņu nositīšot. Viņa draugiem.lv profila galerija ir kļuvusi par vietu, kur vistiešāk izteikties. Google vienmēr atcerēsies par šo notikumu un ja ne, tad Artūram būs saišu saraksts.
Tas viss tādēļ, ka viņš izdarīja. Es pilnībā arī nosodu Dino rīcību. Tas bija pretīgi.
Tā bija tā kā sabiedrības acs uz konkrētu indivīdu.

Nezinu, cik daudz cilvēku atceras, bet jūlija sākumā bija gadījums, kad gaišā dienas laikā, pie Operas, kanālā noslīka sieviete. Vienkārši - visas apkārt esošās sabiedrības priekšā. mosties.org [ļoti labs blogs] bija labs raksts par šo notikumu un medijiem. Sabiedrība neko nedarīja un sabiedrība arī īsti par šo nesašūmējās. Žēl!

Man ir vairāk kauns par šo notikumu un par sabiedrības nerīcību. Dīns šinī gadījumā ir kļuvis par tādu foršu apliekamo. Jo viņš ir zināms. Jo viņš ir viens no tiem trakajiem. Jo mazi kaķīši ir tik nevainīgi [man pašam tagad mājās ir tieši tik mazs kaķis un paliek pretīgi iedomājoties, ka iespējams iemest ko tādu sunim rīklē]. Jo visi apkārt viņu vaino. Tai pat laikā, sabiedrība pie kanāla ir tāds bezpersonisks objekts, kur nav īsti neviena, ko vainot.

Nav ko vainot, nav īsti vērts par to runāt.

Ikdienā tiekos ar daudziem un dažādiem cilvēkiem - paziņām, draugiem, biznesa partneriem, klientiem utt. Šajā procesā esmu novērojis sava veida intelektuālo sabiedrības šķelšanos tajos, kas "peld" tehnoloģijās un tajos, kas tehnoloģijas tik labi nepārzin, nīst, mazliet baidās. Pēdējie ne vienmēr ir tādi, jo grib tādi būt. Viņiem neviens vienkārši neko no tā nepastāsta.
Lai labotu šo situāciju, esmu nolēmis atrast laiku un uzrakstīt nelielus aprakstus, cenšoties vienkāršā tautas valodā izskaidrot dažādus mūsdienu interneta rīkus. Pirmais ir Blogs, kas tagad ceļo no mutes mutē it kā pievienotu vērtību katram teikumam :)

Vēsture
Blogi nav nekas jauns. Ja kāds sāka, ka tas ir viens no jaunākajiem interneta rīkiem, Viņš nav korekts. Blogi ir pastāvējuši no pašiem interneta lapu pirmsākumiem, kad tos tā vēl nesauca. Tās bija mājas lapas (Jā, blogs ir mājas lapa un tas nav brīnums internetā), kurās, tolaik programmētāji, studenti, IT profesori un citi ar šo nozari saistīti cilvēki, ievietoja aprakstus par savu dzīvi, gaitām, pieredzēto un vienvārdsakot par to, kas viņiem ir apkārt. Viņi mēdza sevi saukt arī par žurnālistiem. Cilvēkiem, kam patīk kvantitatīvas lietas, varu teikt, ka pirmie blogi parādijās ap 1994. gadu.
Pats vārds "blog" ir radies no vārda "weblog" - tīkla žurnāls, reģistrs. To ir iespējams sadalīt divās daļās - "we blog" - mēs blogojam.

Blogiem kļūstot populārākiem, tos sāka veidot arī citu profesiju pārstāvji, ne tikai IT. Lielu artavu blogu popularitātē ir devuši tieši politiskie blogi ārzemēs. Šajās lapās daudzi cilvēki izteica (un vēljoprojām izsaka) savu viedokli par notiekošo politikā un ap šīm lapām pūlcēja līdzīgu uzskatu cilvēkus vai arī tieši otrādi, oponentus.
Vienā brīdī blogotāju bija tik daudz, ka to visu nosauca par blogosfēru, jo ar atsaucēm vienam uz otru, liela daļa šo blogu bija (un ir vēljoprojām) saistīti. Latviski būtu grūti to formulēt, bet doma ir vienkārša - cilvēkam izveidojot kādu svarīgu ierakstu, citiem tas liekas lasīšanas vērts un viņi par to uzraksta vai pārpublicē. Tādā veidā viens ziņojums var ātri vien parādīties daudzās lapās. Šo fenomenu (es atļaušos to tā saukt) sauc par blogosfēru.

Kāpēc blogs un nevis mājas lapa
Tā nu ir sanācis, ka blogi atšķiras no vienkāršas mājas lapas. Viens no bloga nosacījumiem, ir iespēja veidot komunikāciju. Tajos ir jābūt regulāriem ierakstiem (ok, nevienmēr tā notiek). Ierakstus ir iespējams komentēt un pats autors piedalās šajās diskusijās. Blogiem ir RSS barotnes (kādreiz pastāstīšu arī par šo brīnumaino rīku). Šeit ir Patstāvīgās un Atgriezeniskās saites (permalinks un trackbacks), kas palīdz veidot ciešāku kontaktu ar pārējo pasauli, blogosfēru.
Pieņemu, ka būs, kas man nepiekritīs.....ok :) Es nesaku, ka tas nav blogs, kam nav kāds no šiem elementiem. Es saku, ka blogs ir divvirzienu komunikācija un šie rīki to palīdz veidot.

Korporatīvie blogi
Korporatīvais blogs, uzņēmuma blogs - blogs, kuru veido kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, ideālā gadījumā to dara kāds no uzņēmuma vadītājiem. Ar ko tas atšķiras no jau esošajām ziņām/jaunumiem? Korporatīvie blogi ir daudz personiskāki, tajos nav raksturīgais sausums.......Sia "xxxxxxxxx" ir ieviesis ISO xxxx un tagad atbilst visiem ES standartiem.......Blogā šī ziņa tiek pasniegta savādāk......Esam ieviesuši ISO xxxx, kas nenācās viegli, jo nācās pārbūvēt visu gaļas noliktavu. Jūs jau zināt, cik grūti ir atrast labus celtniekus, bet mums izdevās. Tagad esam spējīgi piesaistīt partnerus no citām ES valstīm.
Tas ir tikai viens piemērs. Galvenais ir tas, ka caur šādu blogu var atspoguļot uzņēmuma būtību, ikdienu, darbus, viedokli. Tas ir līdzeklis, ar kuru to var darīt nepiespiesti. Blogos var runāt par izstrādes procesu un arī par plāniem. Teiksiet, ka komercnoslēpums. Jā, bet tāpēc jau to nevajag uzreiz izpaust pilnībā. Ārvalstīs gan tiek uzskatīts, ka caur blogiem tomēr ir nedaudz jānopludina informācija. Tas palīdz piesaistīt "jaunas asinis" un parāda, ka uzņēmums attīstās. Kā labu piemēru varu minēt General Motors Visur viņu pieminu, bet tas ir tik labs piemērs :) Šeit pašlaik ir izveidoti trīs blogi - katrs ar savu specifiku. Vienā tiek apspriesta auto nākotne un aicināti bloga lasītāji izteikt savu viedokli. Svarīgi, ka šo blogu veido uzņēmuma vadība. Otru savukārt veido dažādu nodaļu reģionālie vadītāji, rakstot jaunumus, ziņas, ievietojot dienas foto un caur komentāriem komunicējot ar lasītājiem. Pēdējais un arī jaunākais blogs ir veltīts jaunā Cadillac testēšanai. Divi inžinieri braukā apkārt pa pasauli ar gandrīz neizteiksmīga izskata (test mašīna) Cadillac'u un stāsta par to, kā tas uzvedas un kā viņiem veicas. Blogs vēl ir jauns, bet diezgan interesants :)
Kur meklēt papildus informāciju:
Google. Pirmie rezultāti ir ļoti labs sākums un avots citiem blogiem, ne tikai GM.
The Economist - Šeit gan pētījums ir par jaunajiem medijiem kopumā, bet domāju, ka uzņēmējiem tas noteikti var noderēt.

Blogi Latvijā
Latvijā blogo....viennozīmīgi. Mums ir blogu topi, blogeri ar stāžu un arī latviskojums pašam blogam - emuāri. Lai gan esmu valodas patriots, man tomēr šis variants pārāk nepatīk....sorry.
Kas mums ir maz, tie ir tiešām saturiski bagāti blogi. Par iemeslu tam ir mazais skaits dažādu nozaru profesionāļu, kas blogo. Šo situāciju maina avīzes Diena blogi, kas ir atrodami V-diena un L-diena. Par šiem blogiem jau esmu rakstijis iepriekš. Tāpat savu artavu ieliek arī Nozare.lv ar saviem blogiem, kuri jau ir veseli četri un šeit ir arī pirmais blogs par ekonomiku. Abi šie uzņēmumi (Diena un Leta) pārstāv presi un savā ziņā ņem labu piemēru no līdzīgiem spēlētājiem pasaulē - New York Times, The Economist, Washington Post. Cits ceļš nemaz presei nemaz nav iedomājams :) Tā nu tas pagaidām izskatās....Ok, tas ir cits stāsts.
Turpretīm mums trūkst kvalitatīva reklāmas/mārketinga bloga. Sorry, ja kļūdos...cenšos turēt roku uz Latvijas interneta pulsa, bet neesmu nevienu atradis :) Kāds ieminēsies par Alberts.lv - sorry, bet tur nav nekā, kas kādam būtu noderīgs.

Tehniskā puse
"...jā, bet man nav naudas!". Lai izveidotu savam uzņēmumam blogu, nebūt nav nepieciešams uzreiz maksāt lielu čungu kādam interneta kantorim. Tā nu ir sanācis, ka tīmeklī ir daudz cilvēku, kas veido un dod lietas bez maksas. Izņēmums arī nav dažādas blog platformas. Sīkāk par iespējām tās izmantot var pastāstīt vietējais uzņēmuma tīklu administrators. Vai vismaz viņam var uzdot izpētīt iespējas ieviest blogu. Ja nu viņš pavisam pretojas, tad var arī šī raksta komentāros :)

Noslēgumam
Pirms desmit gadiem daudziem no mums nebija mobilais telefons un aktīva interneta izmantošana ikdienā nenotika. Bija pieejams 95 Windows :) Mēs nezinājām, kas ir Google. Laiks iet un lietas mainās un tas notiek arvien ātrāk un ātrāk. Google ir kļuvis par aizvietotājvārdu interneta meklēšanai, mobilais telefons kā aparāts ir kļuvis daudz lētāks nekā informācija, ko tas sevī satur un šī starpība turpina augt. Viss iet uz priekšu un mainās un mums ir jāspēj mainīties līdzi.

Uzņēmēji nezin to, ko viņi nezin! II daļa - RSS

Pēdējā laikā uzduros arvien vairāk dažāda veida žurnālistu blogiem - Pans Kleksis, V-Diena (šajā ir arī Ernests - karikatūrists :) ), L-diena. Ātrumā šķiet, ka kāds ir izkritis no prāta. Man kā jauno mediju atbilstītājam, protams, tas patīk :) Protams, no prāta nav izkritis Juris Kaža, kurš šinī jomā, Latvijā ir pionieris.

Visi šie blogi ir izvirzīti priekšplānā - startalapā.
Jāatzīst gan, ka nevienam nav piekabināts klāt RSS :( Es labprāt savā lapā ievietotu RSS no "Dienas" Ernesta. No otras puses, piemēram, Pans Kleksis tāpat savāc pārdesmit komentārus, kuru vidū ir gan graudi, gan arī sēnalas....., kas ir raksturīgi lielo portālu komentētāju vidū. Kleksis gan pats nav ņēmis aktīvu dalību un varbūt, ka šeit to arī nevajag. Tai pat laikā priecē "Lietišķās Dienas" blogeris Edgars Šīns, kurš arī komentāros ir turpinājis diskusiju. Komentāri rada to personisko pieskārienu, kas informācijai kaut kādā ziņā pievieno vērtību.

Katrā ziņā būs interesanti vērot, kā tas viss attīstīsies tālāk. Domājams, ka drīz varēsim arī vairāk runāt par ROI - Return on influence, kad Latvijas internetā sāks atsaukties uz šiem žurnālistu blogiem. Es tiešām domāju, ka tā notiks. Savā ziņā tas nevar notikt tagad, jo žurnālistu blogi nav tie, kurus lasa lielākā daļa Latvijas blogeru. Bet nu pirmie asni šim procesam jau ir manāmi.

er