Zīles blogs

kuze

Nu ja ....visiem cilvēkiem ir jāēd, jādzer... mēs arī to darām. Un nu jau par nelielu tradīciju veidojas reizi nedēļā (vai retāk) aiziet uz kādu jaunu un ienteresantu vietu (tas protams nenozīmē,ka mēs ēdam tikai 1x nedēļā). Un tāpēc man ienāca prātā doma par to pastāstīt arī Tev dārgo lasītāj.Principā šo varētu saukt par tādu kā "restorānu apskatu", tikai tie ne vienmēr būs restorāni un man galvenais nav tas ko un kā man atnes uz paplātes, bet gan kāda gaisotne valda šai vietā un kā interjers sadzīvo ar cilvēkiem. Vēl arī apsolu nerakstīt par vietām,kas man nepatīk. Tikai to labo. ;)
Tātad man ir tas gods atklāt šo rubriku ar "V.Ķuzes" kafejnīcu Vecrīgā. Vieta,kas mani patiešām patīkami pārsteidza. Laikam vispirms jāpaskaidro,ka Ķuze bija šokolādes ražotājs pirmās Latvijas laikā. Un tagad politiķa Māra Gūlbja tēvs Māris Gūlbis, laikam jau vairāk emocionlu un sentimentālu iemeslu dēļ, ir radījis šādu vietiņu. Bet nu atgriezīšos pie interjera.
Vecu mēbeļu izmantošana interjerā laikam vairs nav nekas parsteidzoš, lai gan jāatzīst,ka man ļoti simpātisks faktors. Šis mēbeles varētu uzskatīt par viemu no diviem galvenaijiem interjera elementiem. Otrs,kas man likās fantastiski, ir sienu un griestu apdare ar kampozicionālu centru. Tās ir veidotas no ar drēbi apvilktiem paneļiem, kuros noslēptas tādas lietas kā dūmu detektori, ventilācija un skaņas sistēma, ar kuru noslēpšanu vai vizuāli veiksmīgu novietojumu bieži vien ir problēmas. To patiešām ir vērts redzēt. Es jau nezinu kā bija tad, bet ,man liekas, ka tur patiešām valda Ulmaņlaika gars. Es domāju,ka es uzaicināšu savu vecmāmiņu uz šo vietu. Paņemsim pāris Ķuzes šokolādes končas un kafiju, un tad viņa man izstāstīs vai tas patiešām tā ir. Un arī tev, manu dārgo lasītāj, iesku tur aiziet.
z